nīčeisms
nīčeisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: filozofijaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | nīčeisms | nīčeismi |
Ģen. | nīčeisma | nīčeismu |
Dat. | nīčeismam | nīčeismiem |
Akuz. | nīčeismu | nīčeismus |
Lok. | nīčeismā | nīčeismos |
Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām.
Avoti: SV78, SV99