nārstot
nārstot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nārstoju | nārstojam | nārstoju | nārstojām | nārstošu | nārstosim |
| 2. pers. | nārsto | nārstojat | nārstoji | nārstojāt | nārstosi | nārstosiet, nārstosit |
| 3. pers. | nārsto | nārstoja | nārstos | |||
Pavēles izteiksme: nārsto (vsk. 2. pers.), nārstojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nārstojot (tag.), nārstošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nārstotu
Vajadzības izteiksme: jānārsto
Bioloģiskās aktivitātes periodā laist ūdenī olas (ikrus), pieņus (par zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 20 zivju sugas sastopamas regulāri Baltijas jūrā, bet šeit nenārsto.
- Sēkļa plekstēm ikru skaits ir salīdzinoši lielāks nekā dziļumā nārstojošām plekstēm.
- Uz tām var nārstot līdaka, rauda, asaris un breksis.
- Laši un taimiņi no jūras dodas nārstot tieši uz to upi,
- Kad ķeras, kad nārsto un kad jāsaudzē».