nāpslis
nāpslis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nāpslis | nāpšļi |
| Ģen. | nāpšļa | nāpšļu |
| Dat. | nāpslim | nāpšļiem |
| Akuz. | nāpsli | nāpšļus |
| Lok. | nāpslī | nāpšļos |
1.Nesimpātisks cilvēks.
2.Netīrs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
Avoti: ME, Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vecs, siekalains nāpslis, kas tic katram manam vārdam!
- ( Un par nāpsli sauca čali, kas ostīja meiteņu divriteņu sēdekļus.)
- Kur te ir nāpslis?
- Vien, būdams vecs nāpslis, atļaušos nedaudz piekasīties - 11. gs pārmaiņas pārņēma tikai Eiropas pašus rietumus.
- Turklāt cilvēks ir tik ļoti izmainījies,kļuvis par uzpūtīgu nāpsli, kurš tevi ieraugot smīn un ar degunu stumda mākoņus, it kā dzīvē būtu kaut ko sasniedzis...