nācējs
nācējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nācējs | nācēji |
| Ģen. | nācēja | nācēju |
| Dat. | nācējam | nācējiem |
| Akuz. | nācēju | nācējus |
| Lok. | nācējā | nācējos |
1.Cilvēks, kas nāk kājām.
Stabili vārdu savienojumiKājām nācējs.
- Kājām nācējs kolokācija — cilvēks, kas nāk kājām
1.1.kopā ar: lietvārds; retāk kopā ar: apstākļa vārds vai darbības vārds Cilvēks, kas nāk (uz kādu vietu); cilvēks, kas nāk (uz noteiktu mērķi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izskatījās, ka nācējs uz muguras nes lielu, smagu nastu.
- Vēl pēc brīža aiz mājas stūra zēni ieraudzīja arī pašu nācēju.
- Tāpēc nospriedu, ka nācēji būs kādi viņa draugi vai pazīstami.
- Nācēji bijuši bruņoti cilvēki, un viņi saimnieku aizveduši sev līdzi.
- Nācēji noteikti bija vairāki — nu jau tas bija labi saklausāms.