mūrēt
mūrēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mūrēju | mūrējam | mūrēju | mūrējām | mūrēšu | mūrēsim |
| 2. pers. | mūrē | mūrējat | mūrēji | mūrējāt | mūrēsi | mūrēsiet, mūrēsit |
| 3. pers. | mūrē | mūrēja | mūrēs | |||
Pavēles izteiksme: mūrē (vsk. 2. pers.), mūrējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mūrējot (tag.), mūrēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mūrētu
Vajadzības izteiksme: jāmūrē
1.Sastiprinot kādus materiālus ar javu, lejot vai blietējot kādu masu, veidot (ko).
1.1.intransitīvs
1.2.Veidojot ko, sastiprināt ar javu (piemēram, ķieģeļus, akmeņus).
1.3.Veidot (ligzdu) no kādas masas (par putniem).
2.apvidvārds Lēnām kaut ko darīt.
Avoti: LLVV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Palielinājās arī mūrētu ēku skaits, tomēr daudz lēnāk nekā koka.
- Pēc pieciem metriem sāc domāt, ka rīt arī būs jāmūrē.
- Kādreiz Velns nesis smiltis uz Rīgu, ar ko Rīgu mūrēt.
- Sienas mūrēja no ķieģeļiem kaļķu javā, pagraba griesti bija velvēti.
- Bloku epopeja bija laimīgi beigusies, un vīri varēja sākt mūrēt sienas.