mēnesnīca
mēnesnīca sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mēnesnīca | mēnesnīcas |
| Ģen. | mēnesnīcas | mēnesnīcu |
| Dat. | mēnesnīcai | mēnesnīcām |
| Akuz. | mēnesnīcu | mēnesnīcas |
| Lok. | mēnesnīcā | mēnesnīcās |
1.Mēness gaisma; šīs gaismas radīts apgaismojums uz Zemes virsas.
2.sarunvaloda Pašbrūvēts degvīns.
3.sarunvaloda Pliks pauris – apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā.
Avoti: LLVV, Žrg
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažās tautasdziesmās Mēness sastopams arī sieviešu kārtā kā Mēnesnīca, Mēnestiņa.
- Priesteri sastinga, it kā viņus būtu skārusi saltā Mēnesnīcas ēna.
- No otra krasta pēkšņi uzradusies parādība, iedevusi mēnesnīcā rikšotāju pabraukt.
- Uzspridzinātā tilta balstu apdrupušie gali mēnesnīcā met garas, melnas ēnas.
- Te nelīdzēs nekādas gondolas, nekādas mēnesnīcas, nekādas štimungas.”