māneklis
māneklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | māneklis | mānekļi |
| Ģen. | mānekļa | mānekļu |
| Dat. | māneklim | mānekļiem |
| Akuz. | mānekli | mānekļus |
| Lok. | māneklī | mānekļos |
1.Tāds, kas maldina, nepareizi orientē.
2.joma: medniecība Putna atveidojums (medījamo putnu pievilināšanai).
2.1.Pūšamais instruments, ar ko atdarina dzīvnieku balsis (medījamo dzīvnieku pievilināšanai).
3.Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim).
4.apvidvārds Augs ("Galium spurium").
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kādā aborigēnu priekšmetu izstādē uzzinām, ka bumerangs tiem bija māneklis.
- Krievijas Galvenā izlūkošanas pārvalde bieži izmanto seksu kā mānekli un šantāžas ieroci.
- Auklai piesējis poperu — īpašu peldošu mānekli — un mēģinājis zivi noķert.
- Medniekam laukā jāveido slēpnis, jāņem talkā mānekļi un jāapbruņojas ar pacietību.
- Šajā laikā, izmantojot mānekļus un piebarojamās ēsmas, pliči ķeras aktīvi.