mutēt1
mutēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; joma: bioloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mutēju | mutējam | mutēju | mutējām | mutēšu | mutēsim |
| 2. pers. | mutē | mutējat | mutēji | mutējāt | mutēsi | mutēsiet, mutēsit |
| 3. pers. | mutē | mutēja | mutēs | |||
Pavēles izteiksme: mutē (vsk. 2. pers.), mutējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mutējot (tag.), mutēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mutētu
Vajadzības izteiksme: jāmutē
Pārmainīties (par dzīvniekiem, augiem, to pazīmēm).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atklātais fakts par jauno mutējušo vīrusa variantu varot ietekmēt potenciālo vakcīnu efektivitāti.
- coli baktērtiju kas mutējusi tikai tādēļ ka cilvēki ēd gaļu.
- Gēnu daudzkārtējās kopijas var mutēt atšķirīgi, tādējādi nodrošinot sugai papildu ģenētisko mainību.
- “Iekļūstot nevakcinēta cilvēka organismā, vīruss spēj vairoties un mainīties ( mutēt).
- — Neļauj man gulēt, rāpo pa ēdienu, lien gandrīz vai mutē iekšā.