musturs
musturs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | musturs | musturi |
| Ģen. | mustura | musturu |
| Dat. | musturam | musturiem |
| Akuz. | musturu | musturus |
| Lok. | musturā | musturos |
musturis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | musturis | musturi |
| Ģen. | mustura | musturu |
| Dat. | musturim | musturiem |
| Akuz. | musturi | musturus |
| Lok. | musturī | musturos |
Raksts, ornaments (parasti audumā); musturis.
PiemēriKomposta putrā guļ naktsvijoles, kam kastaņziedu un orhideju musturs.
- Komposta putrā guļ naktsvijoles, kam kastaņziedu un orhideju musturs.
- Durvis klāja ārkārtīgi smalki kaligrāfiski musturi.
- Krējums ar nazi griežams, biezpiens ar marles musturu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:šeit