mustaps
mustaps vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mustaps | mustapi |
| Ģen. | mustapa | mustapu |
| Dat. | mustapam | mustapiem |
| Akuz. | mustapu | mustapus |
| Lok. | mustapā | mustapos |
Mazrunīgs, vientiesīgs cilvēks.
Avoti: ME