muskuļkuņģis
muskuļkuņģis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | muskuļkuņģis | muskuļkuņģi |
| Ģen. | muskuļkuņģa | muskuļkuņģu |
| Dat. | muskuļkuņģim | muskuļkuņģiem |
| Akuz. | muskuļkuņģi | muskuļkuņģus |
| Lok. | muskuļkuņģī | muskuļkuņģos |
Kuņģa nodalījums (piemēram, putniem, sliekām), kur ar akmentiņu, smilšu palīdzību tiek saberzta rupjā barība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gliemeņu vāki tiek sasmalcināti muskuļkuņģī, bet pēc tam izvadīti laukā.
- Putnam ir muskuļkuņģis, kurā ir smalki akmentiņi.
- Ja barojam ar maizi, maizei nonākot muskuļkuņģī,
- Priekšējā daļa sastāv no mutes orgāna, barības vada un muskuļkuņģa.