murgot
murgot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | murgoju | murgojam | murgoju | murgojām | murgošu | murgosim |
| 2. pers. | murgo | murgojat | murgoji | murgojāt | murgosi | murgosiet, murgosit |
| 3. pers. | murgo | murgoja | murgos | |||
Pavēles izteiksme: murgo (vsk. 2. pers.), murgojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: murgojot (tag.), murgošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: murgotu
Vajadzības izteiksme: jāmurgo
1.Nesakarīgi, neskaidri runāt nesamaņā.
1.1.Runāt miegā.
2.Redzēt mokošus, nomācošus sapņus.
3.Runāt ko neloģisku, arī nepieņemamu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Desmit slavenības un politiķi, kurus briti savos murgos redz visbiežāk:
- — Ko tie džeki murgo, ka viņi mūs paņēmuši priekšā?
- Cik aizraujoša tomēr bija dzīve — agrāk Florence laikam bija murgojusi.
- Murgos, kad briesmas, kad bailes, tad gribas kliegt.
- – Murgos dzimst patiesība — tas ir tavs sakāmais, Herbert!