mundieris
mundieris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | mundieris | mundieri |
Ģen. | mundiera | mundieru |
Dat. | mundierim | mundieriem |
Akuz. | mundieri | mundierus |
Lok. | mundierī | mundieros |
Formas tērps.
PiemēriSieviete ievēroja policistu mundierus.
- Sieviete ievēroja policistu mundierus.
- Priekšzīmīgs bērns nebaidās no tumsas, zibens, vistu vanaga, kolhoza buļļa, vīriem mundieros.
- Oficieris mundierī, tāds kā drusku no sāniem saplacināts zirga ģīmis, zem deguna plānas ūšeles, skatās un smaida.
- Līgavainim mugurā bija jūrnieka mundieris ar zelta pogām.
Stabili vārdu savienojumiMundiera gods.
- Mundiera gods frazēma — 1. Kādas iestādes, retāk kāda cilvēka labā slava2. sarunvaloda Amata, sabiedriskā stāvokļa prestižs
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit