multiplicēt
multiplicēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | multiplicēju | multiplicējam | multiplicēju | multiplicējām | multiplicēšu | multiplicēsim |
| 2. pers. | multiplicē | multiplicējat | multiplicēji | multiplicējāt | multiplicēsi | multiplicēsiet, multiplicēsit |
| 3. pers. | multiplicē | multiplicēja | multiplicēs | |||
Pavēles izteiksme: multiplicē (vsk. 2. pers.), multiplicējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: multiplicējot (tag.), multiplicēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: multiplicētu
Vajadzības izteiksme: jāmultiplicē
Pavairot, vairākas reizes atkārtot (parasti ko vienveidīgu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mūsu aprēķinos šis multiplicējošais efekts pat ir mazāks.
- Tiek īstenots stāsts, ka arī tie ir zagļi, un cilvēki to multiplicē.
- bet šie gadi vismaz nemultiplicēja darba gadus pagātnē.
- Tās vidējais apmērs tiks multiplicēts
- Pēc šādas pieejas, gribu iztēloties, Es-tēls tiek nevis vienkārši multiplicēts, bet kļūst par nenosakāmo tēlu kā bezgalīgo tekstu apdzīvojošs labirinta iemītnieks, kā aklais Horhe U. Eko « Rozes vārdā», tikai bez šim tēlam piemītošās tieksmes regulēt kārtību bezgalībā...