mukoīds
Lietojuma biežums :
mukoīds īpašības vārds; joma: medicīna
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | mukoīds | mukoīdi |
Ģen. | mukoīda | mukoīdu |
Dat. | mukoīdam | mukoīdiem |
Akuz. | mukoīdu | mukoīdus |
Lok. | mukoīdā | mukoīdos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
mukoīda | mukoīdas |
mukoīdas | mukoīdu |
mukoīdai | mukoīdām |
mukoīdu | mukoīdas |
mukoīdā | mukoīdās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | mukoīdais | mukoīdie |
Ģen. | mukoīdā | mukoīdo |
Dat. | mukoīdajam | mukoīdajiem |
Akuz. | mukoīdo | mukoīdos |
Lok. | mukoīdajā | mukoīdajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
mukoīdā | mukoīdās |
mukoīdās | mukoīdo |
mukoīdajai | mukoīdajām |
mukoīdo | mukoīdās |
mukoīdajā | mukoīdajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Tāds, kas līdzīgs gļotām.
Avoti: TM5
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jāatzīmē, ka ir iespējamas plašas histoloģiskās ainas variācijas, kas apgrūtina morfoloģisko diagnostiku, jo pastāv sekojoši histoloģiskie apakštipi: klasiskais, sklerotiskais ( fibrotiskais, osteosarkomatozais, hondroīdais), epiteloīdais ( trabekulārais mukoīdais, alveolārais, pseudoglandulārais), vārpstveida šūnu ( kūlīšveida, miksoīdais, hemipericitomatozais, virpuļveida, palisādveida), limfomatoīdais ( solīdais, histiocīdais), vaskulārais ( līdzīgs nieru gaišo šūnu sarkomai, organoīdais), pseudopapillārais un cistiskais [Weeks et al., 1989].
- Gļotas ir līdzīgas kapsulai, bet tās atšķiras ar sastāvdaļām ( mukoīdi eksopolisaharīdi) un tām nav precīzi nospraustu robežu.
- Lai gan lielākajā daļā gadījumu ir iespējams histoloģisko diagnozi noteikt pamatojoties uz rūpīgu gaismas mikroskopijas atradnes interpretāciju, šeit pastāv liela iespēja kļūdīties Jāatzīmē, ka NRA gadījumos ir iespējamas plašas histoloģiskās ainas variācijas, kas apgrūtina histoloģisko diagnostiku, jo pastāv sekojoši morfoloģiskie apakštipi: klasiskais, sklerotiskais ( fibrotiskais, osteosarkomatozais, hondroīdais), epiteloīdais ( trabekulārais mukoīdais, alveolārais, pseudoglandulārais), vārpstveida šūnu ( kūlīšveida, miksoīdais, hemipericitomatozais, virpuļveida, palisādveida), limfomatoīdais ( solīdais, histiocīdais), vaskulārais ( līdzīgs nieru gaišo šūnu sarkomai, organoīdais), pseudopapillārais un cistiskais [Weeks et al., 1989].