muižkungs
muižkungs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | muižkungs | muižkungi |
| Ģen. | muižkunga | muižkungu |
| Dat. | muižkungam | muižkungiem |
| Akuz. | muižkungu | muižkungus |
| Lok. | muižkungā | muižkungos |
muižaskungs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retākLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | muižaskungs | muižaskungi |
| Ģen. | muižaskunga | muižaskungu |
| Dat. | muižaskungam | muižaskungiem |
| Akuz. | muižaskungu | muižaskungus |
| Lok. | muižaskungā | muižaskungos |
Muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr muižkunga noslēpto zeltu tā arī neviens līdz mūsdienām nav atradis.
- Muižkungs paslēpies tuvējā čiekurkaltē,” stāsta pasākuma organizatore Vita Bērziņa.
- 19. gadsimtā gan vācu muižkungi tos esot turējuši pie savām pilīm.
- Tur, aiz šūpolēm, kur tukšums, bija muižkunga māja.
- Kopumā to īpašnieki bija muižkungi, ārzemnieki, sīkpilsoņi un zemnieki.