moskvičs
moskvičs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | moskvičs | moskviči |
| Ģen. | moskviča | moskviču |
| Dat. | moskvičam | moskvičiem |
| Akuz. | moskviču | moskvičus |
| Lok. | moskvičā | moskvičos |
Vieglo automobiļu marka; šīs markas automašīna.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet sava mašīna arī bija, 1980. gadā izdevās iegādāties moskviču.
- Savulaik braši stūrēju moskviču, vēlāk braucu ar jaunāku marku mašīnām.
- bet nu jau par izmirstošu sugu kļūst padomju žiguļi un moskviči.
- Viņa uzticamajā moskvičā slēptuve kontrabandas precēm bija ierīkota pat rezerves ritenī.
- Tāpat informāciju, kad jābrauc pie meistara regulēt mana vecā moskviča vārstus.