moratorijs
moratorijs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: jurisprudenceLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | moratorijs | moratoriji |
Ģen. | moratorija | moratoriju |
Dat. | moratorijam | moratorijiem |
Akuz. | moratoriju | moratorijus |
Lok. | moratorijā | moratorijos |
1.Juridisks akts, ar ko uz zināmu laiku aiztur vai palēnina kā izpildi, kamēr izbeidzas šajā aktā noteiktie sevišķie apstākļi.
2.Starptautiskajās tiesībās – valstu vienošanās, ar ko nosaka atlikt kādu darbību vai atturēties no tās, kamēr noris sarunas starp šīm valstīm jautājumā, kurš skar atliekamo darbību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Moratorija ieviešana draud izpostīt daudzu bērnu likteņus," atzinusi ministre.
- Starptautiskās Vaļu medību komisijas noteikto moratoriju Norvēģija pārkāpa jau 1993.gadā.
- no 2012.gada ieviests moratorijs attiecībā uz tā sauktajām OIK atļaujām.
- Tanī brīdī, kad sabiedrībai tika stāstīts, ka ir moratorijs!
- Ar šo moratoriju izdziest sapnis par ģimeni tieši šai vecuma grupai.