mopsis
mopsis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mopsis | mopši |
| Ģen. | mopša | mopšu |
| Dat. | mopsim | mopšiem |
| Akuz. | mopsi | mopšus |
| Lok. | mopsī | mopšos |
1.Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīga liela apaļa galva, strups purns, gluds, spīdīgs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
2.žargonisms Apaļīgs suns vai bērns.
4.lamuvārds Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
Avoti: LLVV, Žrg, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Festivāla notikumus pagodinās arī tā galvenais saimnieks – Ķīnas mopsis Berimors.
- Nosaukums 'mopsis' ir cēlies no nīderlandiešu valodas ( ) .
- Izrādījās, ka nē, " stāsta mopša saimniece Ieva.
- Trīs gadu vecumā mopšu kucītei bija jāveic sterilizācijas operācija klīnikā.
- Es pat satiku Mopsi, tādu urkšķošu suni savu mūžu nebiju satikusi.