monorims
monorims vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: literatūrzinātneLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | monorims | monorimi |
| Ģen. | monorima | monorimu |
| Dat. | monorimam | monorimiem |
| Akuz. | monorimu | monorimus |
| Lok. | monorimā | monorimos |
Dzejolis, kurā atkārtojas viena un tā pati atskaņa.
Avoti: LLVV