monogramma
monogramma sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | monogramma | monogrammas |
| Ģen. | monogrammas | monogrammu |
| Dat. | monogrammai | monogrammām |
| Akuz. | monogrammu | monogrammas |
| Lok. | monogrammā | monogrammās |
1.Vārda un uzvārda pirmo burtu, parasti ornamentāls, atveids.
2.lieto: reti Nosacīta zīme (piemēram, zieda, dzīvnieka attēls), kas aizstāj (mākslinieka, graviera) parakstu uz darba.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Tā ir monogramma, āpsi,” sacīja īsmatainā. “
- Tam pa priekšu skrien skrējējs, turēdams rokās suņa monogrammu.
- Brūnas ādas, vidēja izmēra 1937. gadā ražotu portfeli ar monogrammu RCJ.
- 2. Edvarda Pavlovska ģerbonis ( Zilā laukā zelta Sv. Marijas monogramma.
- Protams, kalumos mums jāsaskata saimnieces Emīlijas Benjamiņas monogrammas.