monenieks
monenieks apvidvārds
1.Kalps, kurš kopā ar sievu nolīgts noteiktam darbam un saņem noteiktu atalgojumu graudu veidā u. tml.
2.Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība.
Avoti: ME, ZrvI
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par laimi, tam vajadzēja, tas gāja uz Sāra muižu par monenieku, un tā dabūju savu naudu atpakaļ.