mobilizēt
mobilizēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mobilizēju | mobilizējam | mobilizēju | mobilizējām | mobilizēšu | mobilizēsim |
| 2. pers. | mobilizē | mobilizējat | mobilizēji | mobilizējāt | mobilizēsi | mobilizēsiet, mobilizēsit |
| 3. pers. | mobilizē | mobilizēja | mobilizēs | |||
Pavēles izteiksme: mobilizē (vsk. 2. pers.), mobilizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mobilizējot (tag.), mobilizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mobilizētu
Vajadzības izteiksme: jāmobilizē
1.joma: militārās zinātnes Pārkārtot (bruņotos spēkus) no miera laika štatiem un organizācijas uz kara laika štatiem un organizāciju pilnīgā kaujas gatavībā.
1.1.Iesaukt (rezervistus) aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā).
2.Iesaistīt, organizēt (piemēram, cilvēkus, iekārtas) kāda uzdevuma veikšanai.
2.1.Koncentrēt (psihiskos vai fizioloģiskos procesus) kāda uzdevuma veikšanai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Spēja mobilizēt šādus resursus rada pakļaušanos, kas balstīta uz piekrišanu.
- Stress var mobilizēt, bet stress var arī radīt bezspēcības izjūtu.
- Nobeigumā audzējs tiek pilnībā mobilizēts neasā ceļā laterālā virzienā un izņemts.
- Rok tranšejas, tiek mobilizēts armijā, neraugoties uz slimo sirdi.
- Pirmais: nav līderu, kas spētu mobilizēt un koordinēt sabiedrību.