mitriķis
mitriķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mitriķis | mitriķi |
| Ģen. | mitriķa | mitriķu |
| Dat. | mitriķim | mitriķiem |
| Akuz. | mitriķi | mitriķus |
| Lok. | mitriķī | mitriķos |
1.Parasti savienojumā "spēka mitriķis": spēcīgs vīrietis.
Avoti: LLVV, MiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet naktīs ieradās spēka mitriķis Zauls un stiepa kannas uz mežu.
- Tie parasti ir mitriķi spēka gados," teic Skuja.
- – Tad vēl mums nāks līdzi sarkanarmietis Sīmanis un spēka mitriķis Zauls.
- Potjomkins tomēr bija spēka mitriķis, ja tik ilgi izturēja šādu režīmu...
- Līdz viduklim kaili, iedeguši spēka mitriķi krauj kaudzēs baļķus.