mirza
mirza
1.Valdnieka nama locekļu un vispār aristokrātijas tituls (dažām austrumu tautām); liekams aiz vārda.
2.Norādījums uz izglītību un erudīciju (dažām austrumu tautām); liekams pirms vai aiz vārda.
3.Sekretārs, rakstvedis (dažās austrumu valstīs); lieto pirms vārda.
Avoti: SV69, SV19
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - coquereli ( mirza)
- Arī vēlākos Nogaju valdniekus sauca par bejiem, bet pēc sadalīšanās autonomos ulusos to valdniekus sauca par mirzām.
- Persiešu tituls mirza ir saīsinājums no " emir zade" ( امیر زادح — " amir zâdah, emīra dēls").