mirabilīts
mirabilīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mirabilīts | mirabilīti |
| Ģen. | mirabilīta | mirabilītu |
| Dat. | mirabilītam | mirabilītiem |
| Akuz. | mirabilītu | mirabilītus |
| Lok. | mirabilītā | mirabilītos |
Minerāls, ko veido sērskābais nātrijs un ūdens.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bez kristālhidrātiem, kas saistvielās veidojas to cietēšanas laikā un piedalās pamatstruktūras veidošanā, kristālhidrāti var veidoties arī jau sacietējušā saistvielā, piemēram, etringīts, magnija sulfāta kristālhidrāti ( heksahidrīts MgSO4·6 H2O), epsomīts MgSO4·7 H2O), Na2SO4·10 H2O ( mirabilīts).
- Dabā nātrija sulfāts parasti ir sastopams dekahidrāta formā ar 10 kristalizācijas ūdens molekulām ( mirabilīts).
- Dažreiz ( ievērojami retāk), nātrija sulfāts ir sastopams anhidrīda formā ( tenardīts), bet tas nav stabils un pamazām pārvēršas par mirabilītu.
- Sulfāti veidojas ne tikai tos saturošu iežu ģipsis , mirabilīts un anhidrīts dēdēšanas un izšķīšanas rezultātā , bet arī , oksidējoties sulfīdiem un sērūdeņradim