ministrants
ministrants vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ministrants | ministranti |
| Ģen. | ministranta | ministrantu |
| Dat. | ministrantam | ministrantiem |
| Akuz. | ministrantu | ministrantus |
| Lok. | ministrantā | ministrantos |
Katoļu garīdznieka palīgs pie altāra dievkalpojumu laikā.
Avoti: LLVV, RtV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš ir arī studentu un ministrantu aizbildnis.
- Ir skumji tādu cilvēku laist projām," atzīst Smiltenes Romas katoļu draudzes ministrants ( priestera palīgs dievkalpojumos) Andris Sadovskis.
- Kad zēnam vēl nebija septiņi gadi, viņam jau bija izveidojies ieradums rītos agri celties un kā ministrantam piekalpot divās vai trīs Svētajās Misēs.
- Avīzēs nerimtīgi mēdza parādīties raksti, bet aci glāstīja sensacionālās TV ziņas par to, ka dažs labs sīkais mācītājs strādājis mafijai, spekulējis, zadzis, pierijies ( liecinieki — trīskrunku pazode un milzīgs vēders), nakts vidū piedzēries šķindinājis zvanus, uztaisījis bērnu savai saimniecei, preces formu piekabinājis baznīcas tantiņām, kādas: vēl saglabājušās, drātējis ministrantus un maitājis gluži svaigos zēniņus, kuri atvesti mācīties katķismu.
- Pirmās Svētās Komūnijas apliecības ieguvēji aicināti atrast savu vietu kalpošanā baznīcai, kļūstot par ministrantiem, procesijas dalībniekiem vai baznīcas kora dziedātājiem.