milords
milords vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | milords | milordi |
| Ģen. | milorda | milordu |
| Dat. | milordam | milordiem |
| Akuz. | milordu | milordus |
| Lok. | milordā | milordos |
1.Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu vīrieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās).
2.Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot tiesnesi vai runājot par viņu (Anglijā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aktrise ciemiņus aicināja uz saimniecību, kur mitinās viņas zirgs Milords.
- Savukārt Ieva ar zirgu Milords ieguva trešo vietu.
- Viņi domājuši, ka tajā brauc “ bagātais milords Bairons”, ko varēja nonāvēt un aplaupīt.
- Pirms vairākiem gadiem tieši Ievas laulātais draugs novārdzināto Milordu izglāba no vešanas uz gaļas kombinātu, uzdāvādams to sievai.
- Ieva slavē savu mīluli, zirgu Milordu: „ Esmu lepna par savu Milordu, viņš bija uzdevumu augstumos!”