milēdija
milēdija [miˈlēdija] sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | milēdija | milēdijas |
| Ģen. | milēdijas | milēdiju |
| Dat. | milēdijai | milēdijām |
| Akuz. | milēdiju | milēdijas |
| Lok. | milēdijā | milēdijās |
Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Lielbritānijas augstākajās aprindās).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sievietes, bet pavasarī viņa iejutīsies galvenajā lomā režisora Dž. Dž.Džilindžera veidotajā izrādē Milēdija.
- Mācāmies manuālās tehnikas groziņa pīšanu, trusīša tehniku, apgriezto kroni, pirueti, milēdiju.
- Pirmā punktus zaudēja „ Milēdijas + 3”, „ Tornados” un „ Да ладно!”
- Romantisku vakaru lordu un milēdiju iecienītākās 16. gadsimta angļu renesanses mūzikas skaņās aicina izbaudīt dziedātāja Elīna Šimkus.
- Šis būs stāsts par nedaudz naivu karali, intriganti milēdiju, pārgalvīgu karalieni un viņai uzticīgiem trim musketieriem.