mijkrēslis
mijkrēslis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mijkrēslis | mijkrēšļi |
| Ģen. | mijkrēšļa | mijkrēšļu |
| Dat. | mijkrēslim | mijkrēšļiem |
| Akuz. | mijkrēsli | mijkrēšļus |
| Lok. | mijkrēslī | mijkrēšļos |
1.Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta; viegla krēsla.
1.1.Laiks, kad ir šāda gaisma.
2.Vāja, patumša gaisma; krēsla2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mājas logi vaļā un vakara mijkrēslī skaņa šķiet tiešām neciešami griezīga.
- Taču kārotais šķidrums vakarpuses sastingušajā mijkrēslī skatījās pietiekami svaigs un veldzējošs.
- Pēdējie mijkrēšļa mirkļi ļāva saskatīt Sv. Džeimsa parka apgaismes stabu siluetus.
- Ieraugot Vidvuda garu slīgstam pašsuģestijas mijkrēslī, Sostens pēkšņi atplauka. “
- Zāles zaļums mijkrēšļa pustumsā tikmēr bija paspilgtinājies gandrīz līdz fosforiscējošam spīdumam.