miglāt
miglāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | miglāju | miglājam | miglāju | miglājām | miglāšu | miglāsim |
2. pers. | miglā | miglājat | miglāji | miglājāt | miglāsi | miglāsiet, miglāsit |
3. pers. | miglā | miglāja | miglās |
Pavēles izteiksme: miglā (vsk. 2. pers.), miglājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: miglājot (tag.), miglāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: miglātu
Vajadzības izteiksme: jāmiglā
1.Miglot1.
2.apvidvārds Smidzināt (augus) ar ķīmikālijām.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kuģa Ķīļa Ēta atrodas neliela divkārša miglāja - Homunkula miglāja - iekšienē.
- To sauc par Smidzinošu lietu un šāda veida lietus veidojas zemos slāņu mākoņos vai miglā bez gaisa augšupejošas kustības.
- Iespējams, ka miglāju pirmais atklāja franču astronoms Nikolā-Klods Fabri de Peiresks ( " Nicolas-Claude Fabri de Peiresc") jau 1610. gadā.
- Vēlākajos gados miglāju cits no cita neatkarīgi atklāja vēl vairāki ievērojami astronomi, arī Kristiāns Heigenss, kura miglāja zīmējums tika publicēts 1659. gadā.
- Lai gan miglāji pastāv miljoniem gadu, un miglāju blīvie kodoli var būt stabili simtus tūkstošus gadu, domājams, ka ķīmiskais līdzsvars tajos nekad neiestājas.