mieturis
mieturis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mieturis | mieturi |
| Ģen. | mietura | mieturu |
| Dat. | mieturim | mieturiem |
| Akuz. | mieturi | mieturus |
| Lok. | mieturī | mieturos |
1.joma: botānika Lapu, zaru vai ziedu novietojums pa trim vai vairākiem pie viena mezgla. [LLVV ]
2.apvidvārds No samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai. [LLVV ]
3.joma: mežsaimniecība Zari, kas izauguši no viena gada galotnes sānu pumpuriem (priedei, eglei). [ZTV ]
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No viena jaunas priedes stumbra var iegūt dažāda resnuma mieturus un kāšus.
- Lapas zaļas, mieturos, trīskārt līdz četrkārt dihotomiski dalītas.
- Īszari uz galvenās ass piestiprināti mieturos mezglu vietās.
- No koka tika gatavoti – darbarīki, kausi, mieturi, muldas, piestas, ēdamrīki u.
- Jaunaudzēs kociņiem aptuveno vecumu var noteikt pēc zaru mieturu vietām – katrs mieturis ir viens mūža gads.