mierlaika
mierlaika nelokāms lietvārds, ģenitīvenis; vīriešu dzimte
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas ir saistīts ar laikposmu, kad nav kara, bruņotas sadursmes.
2.sarunvaloda Tāds, kas ir saistīts ar senāku (parasti pirmskara) laikposmu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz ielas nemiera fona gluži neparasta šķiet mierlaika idille Politiskajā grāmatnīcā.
- Bet mazā Irēna it kā braukšot uz aizmuguri ar īstu mierlaika diagnozi...
- Jaunā tehnikuma ēka, neredzīgo bibliotēka, mierlaika mājas vienā un bērnudārzs otrā pusē.
- Tradicionālais Mierlaika slēpojums, kas pēdējo reizi Tirzā bija 2017.gadā, diez vai varēs notikt. “
- Tika uz turieni ar mierlaika divriteni – ērenpreisu, ko gandrīz no nulles sataisīja lietojamu Arnolda fāčuks.