mieramika
mieramika vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mieramika | mieramikas |
| Ģen. | mieramikas | mieramiku |
| Dat. | mieramikam | mieramikām |
| Akuz. | mieramiku | mieramikas |
| Lok. | mieramikā | mieramikās |
1.Cilvēks, kas izturas miermīlīgi, nav dusmīgs.
1.1.Dzīvnieks, kas izturas miermīlīgi, nav nikns.
Avoti: MLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ogļmelnā skaistule ar dzintara krāsas acīm ir smuidra mieramika, kam nekā jaukāka par laisku mīļošanos un punča bužināšanu pasaulē nav!
- — Vispār jau lāga vīrs, riktīgs mieramika, ja kaut kādi anarhisti nesatracina, bet jebkuru noziegumu uztver kā apvainojumu, kas vērsts tieši pret viņu personiski.
- Riteņiem švīkstot blakus nobremzēja BMW— what the fuck — Māriņa apaļā mieramikas seja — es redzēju — es arī to lopu pamanīju!
- Rīga mieramika
- Tad vēl tas vislatvijas forums man izraisīja antipatriotiskas un antinacionālas jūtas un es no mūžīgās mieramikas kļuvu nedaudz agresīvs vispār sitiem ik pa laikam vajag ļauties agresijai