miekšēt
miekšēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | miekšēju | miekšējam | miekšēju | miekšējām | miekšēšu | miekšēsim |
| 2. pers. | miekšē | miekšējat | miekšēji | miekšējāt | miekšēsi | miekšēsiet, miekšēsit |
| 3. pers. | miekšē | miekšēja | miekšēs | |||
Pavēles izteiksme: miekšē (vsk. 2. pers.), miekšējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: miekšējot (tag.), miekšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: miekšētu
Vajadzības izteiksme: jāmiekšē
1.Mērcējot darīt mīkstu.
1.1.Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
2.Mērcēt, lai atdalītu nost.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) siltuma iedarbībā kļūst mīksts.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas visu miekšē, bet es esmu ciets.
- Sniegs grīnu miekšēs, lietus izgulēs,