miekšēt
Lietojuma biežums :
miekšēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Mērcējot darīt mīkstu.
1.1.Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
2.Mērcēt, lai atdalītu nost.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) siltuma iedarbībā kļūst mīksts.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri