miegamice
miegamice kopdzimtes sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | miegamice | miegamices |
| Ģen. | miegamices | miegamiču |
| Dat. | miegamicei | miegamicēm |
| Akuz. | miegamici | miegamices |
| Lok. | miegamicē | miegamicēs |
miegamice kopdzimtes vīriešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | miegamice | miegamices |
| Ģen. | miegamices | miegamiču |
| Dat. | miegamicem | miegamicēm |
| Akuz. | miegamici | miegamices |
| Lok. | miegamicē | miegamicēs |
1.Cilvēks, kas daudz guļ.
2.Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Miegamice, vai tad tu to neredzēji?
- Ar Čubčiku tā ir vienmēr — īsts miegamice.
- – Tad nu beidzot esi pamodies, miegamice!
- Pārdzīvoto gadu šausmas kļuva par dūnu pēli, kurā katrs miegamice varēja viegli atstāt savu nospiedumu.
- Miegamicēm un mājās tupētājiem klājas visgrūtāk