midzināt
midzināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | midzinu | midzinām | midzināju | midzinājām | midzināšu | midzināsim |
| 2. pers. | midzini | midzināt | midzināji | midzinājāt | midzināsi | midzināsiet, midzināsit |
| 3. pers. | midzina | midzināja | midzinās | |||
Pavēles izteiksme: midzini (vsk. 2. pers.), midziniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: midzinot (tag.), midzināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: midzinātu
Vajadzības izteiksme: jāmidzina
1.Šūpojot, dziedot u. tml. censties panākt, lai (kāds) aizmieg.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) aizmieg.
2.apvidvārds Mežģīt, saburzīt, izjaukt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tagad truša acis midzinot, ņerga no vīrieša plāta ķepas un zivssausu muti.
- Kad bijām sīki, kopā ar brālēnu tās midzinājām.
- Bērnam var būt vieglāk pieņemt pārmaiņas, ja vakarā midzina tētis.
- Māsiņa jau mani te ir sazāļojusi, tūlīt midzinās, un tad jau...
- Galvā pīpināja, viņš pagriezās, kāds gaziks midzināja priekšlukturus.