miņuks
miņuks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | miņuks | miņuki |
| Ģen. | miņuka | miņuku |
| Dat. | miņukam | miņukiem |
| Akuz. | miņuku | miņukus |
| Lok. | miņukā | miņukos |
1.Minisvārki.
2.Minerālūdens.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Meičas garas, smukas, ielīdīs miņukos — krutas būs!
- Mēs bijām seši un dejojām miņukos un rozā krekliņos.
- Un tas otrs — maziņo miņukā.
- It īpaši miņukos un vaļējiem matiem!
- Nāk modē miņuki.