mežonīgums
mežonīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | mežonīgums | mežonīgumi |
Ģen. | mežonīguma | mežonīgumu |
Dat. | mežonīgumam | mežonīgumiem |
Akuz. | mežonīgumu | mežonīgumus |
Lok. | mežonīgumā | mežonīgumos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rokmūzikas mežonīgums šai visai trauslajā vecumā viņu vilināja daudz vairāk.
- It kā daba, it kā mežonīgums.
- ja visu to patiešām uzskata par mežonīgumu,
- Par pūļa mežonīgumu pārsteigumam it kā nevajadzēja būt.
- Viena īpašība gan viņam piemīt - drusku tāds bērnišķīgs mežonīgums!