mežonis
mežonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mežonis | mežoņi |
| Ģen. | mežoņa | mežoņu |
| Dat. | mežonim | mežoņiem |
| Akuz. | mežoni | mežoņus |
| Lok. | mežonī | mežoņos |
mežone sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mežone | mežones |
| Ģen. | mežones | mežoņu |
| Dat. | mežonei | mežonēm |
| Akuz. | mežoni | mežones |
| Lok. | mežonē | mežonēs |
1.Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs cilvēks.
2.Rupjš, nežēlīgs cilvēks; arī barbars.
3.novecojis Cilvēks – pirmatnējās sabiedrības attīstības pirmā perioda (mežonības) pārstāvis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Melndiršus" desantā neņem, bet viens otrs mežonis tomēr pagadās.
- – Nekāda operācija nebūs nepieciešama – tie mežoņi visi guļ piedzērušies.
- Bārdaini, pinkaini mežoņi no zemes aiz Krinnas upes tālu austrumos.
- Piepeši kaut kur ietaurējās – ne ta mežoņi ne ta ne.
- Pirmais erotiskais sapnis: mežonis ceļ mani uz rokām augstu gaisā.