mežinieks
mežinieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | mežinieks | mežinieki |
Ģen. | mežinieka | mežinieku |
Dat. | mežiniekam | mežiniekiem |
Akuz. | mežinieku | mežiniekus |
Lok. | mežiniekā | mežiniekos |
mežiniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | mežiniece | mežinieces |
Ģen. | mežinieces | mežinieču |
Dat. | mežiniecei | mežiniecēm |
Akuz. | mežinieci | mežinieces |
Lok. | mežiniecē | mežiniecēs |
2.lieto: pareti Cilvēks, kam mītne ir, parasti dziļi, mežā.
5.apvidvārds Cilvēks, kas mežā slēpjas no iesaukšanas karadienestā.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- G. Dolmanis ir profesionāls mežinieks, saimniekam pieder 40 hektāru meža.
- Tie ir ceļinieki, mežinieki, kokapstrāde, lauksaimniecība, piensaimniecība.
- Mežinieki varbūt ir pieraduši, ka audzēšanas process nav ļoti ātrs,
- Cirsmā mežinieki jau bija labi pastrādājuši, sagatavojot augsni.
- Aiz ugunskura līkā mežinieki un šņakstina cirvjus.