mezotēlijs
mezotēlijs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: bioloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mezotēlijs | mezotēliji |
| Ģen. | mezotēlija | mezotēliju |
| Dat. | mezotēlijam | mezotēlijiem |
| Akuz. | mezotēliju | mezotēlijus |
| Lok. | mezotēlijā | mezotēlijos |
Plakans vienslāņa epitēlijs, kas klāj zīdītājdzīvnieku un cilvēka serozos dobumus (piem., pleiru un vēderplēvi).
Avoti: SV69
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mezotelīns ir šūnu virsmas proteīns, kas tiek ekspresēts mezotēlija šūnās.
- Pleiras biezums atkarīgs no saistaudu slāņa biezuma zem mezotēlija šūnām.
- Liesu apņem plata blīva saistaudu kapsula, kuru nosedz mezotēlijs ( 2. att.).
- Pleiru veido viens mezotēlija šūnu slānis.
- Tas ir atrodams embrijā un mezotēlija audos – vēderplēvē, pleirā, perikardā un amnija apvalkā.