metropolīts
metropolīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | metropolīts | metropolīti |
| Ģen. | metropolīta | metropolītu |
| Dat. | metropolītam | metropolītiem |
| Akuz. | metropolītu | metropolītus |
| Lok. | metropolītā | metropolītos |
1.Arhibīskaps – metropolijas pārvaldnieks; arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
2.Pareizticīgo baznīcā – augstākā garīgā amatpersona pēc patriarha.
Avoti: LLVV, RtV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aleksandra Ņevska katedrālē metropolīta Aleksandra dzimšanas dienā mani kristīja mācītājs Aleksandrs.
- Šī gada maijā metropolīts Aleksandrs iesvētīja topošā dievnama kupolu un krustus.
- Jubilejas Svēto misi celebrēja Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
- 1255. gadā Rīgas bīskaps Alberts II tika iecelts par arhibīskapu metropolītu.
- Protams, Metropolīta katedrāles vadošie garīdznieki tādu Svētā Sebastjana lomu noliedz.