metodiskums
metodiskums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | metodiskums | metodiskumi |
| Ģen. | metodiskuma | metodiskumu |
| Dat. | metodiskumam | metodiskumiem |
| Akuz. | metodiskumu | metodiskumus |
| Lok. | metodiskumā | metodiskumos |
1.Vispārināta īpašība → metodisks1, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī sistemātiskums.
2.Vispārināta īpašība → metodisks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šodien apkārtējie novērtē tavu pacietību, organizētību, uzticamību, metodiskumu, disciplīnu, gribasspēku – visas tās rakstura īpašības, kuras apkārtējiem sniedz drošības un stabilitātes sajūtu.
- Diemžēl kā skolotājs viņš nav diez ko labs: viņam trūkst metodiskuma un pacietības, turklāt viņš balstās uz kļūdainu pieņēmumu, ka varu izsekot viņa skaidrojumiem un komentāriem.
- 1962. gadā mākslinieks beidzis Rīgas Politehnisko institūtu beigšana, iegūstot radio inženiera diplomu, kas nereti tiek piesaukts, pamatojot maksimālo precizitāti, metodiskumu un racionālismu, kas piemīt viņa fotogrāfijām.
- Fotomākslai pievērsies 1950. gadu beigās, Egons Spuris bija profesionāls radio inženieris – ar šo faktu arī nereti tiek pamatota maksimāla precizitāte, metodiskums, racionālisms, kas piemīt viņa fotogrāfijām.
- 1944. gadā par Mākslas akadēmijas rektoru kļuva Oto Skulme, bet 1950. gadā, par iemeslu minot neapmierinošu darbu, metodiskuma trūkumu un sliktu paraugu, no darba atbrīvoja vairākus pedagogus, izcilas personības – Jāni Liepiņu, Konrādu Ubānu un Kristapu Eliasu.