metinātājs
metinātājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | metinātājs | metinātāji |
Ģen. | metinātāja | metinātāju |
Dat. | metinātājam | metinātājiem |
Akuz. | metinātāju | metinātājus |
Lok. | metinātājā | metinātājos |
metinātāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | metinātāja | metinātājas |
Ģen. | metinātājas | metinātāju |
Dat. | metinātājai | metinātājām |
Akuz. | metinātāju | metinātājas |
Lok. | metinātājā | metinātājās |
1.Strādnieks, kas nodarbojas ar metināšanu.
2.Metināšanas aparāts.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dodoties projām no Mežotnes, viņam kabatā būs metinātāja kvalifikācijas apliecība.
- Es izmācījos par metinātāju, kuģu remontstrādnieku un gribēju iet jūrā.
- Galdnieka profesiju apguvuši 17 notiesātie, bet metinātāja - 18.
- Zin’ kā - slēpošanas, ķirurga, metinātāja maska.
- Viņas tēvs bija metinātājs un strādāja pie tiltu balstiem. «