meritokrātija
meritokrātija
1.Sistēma, kurā atlase notiek pēc sasniegtajiem rezultātiem (piemēram, konkursa eksāmenos) un kura tādējādi priekšroku dod saprātīgumam un spējām, nevis sociālajam stāvoklim vai bagātībai (terminu darinājis M. Jangs 1958. g.).
2.Varas sistēma, kurā valdošo slāni veido cilvēki ar lielākajiem sasniegumiem un nopelniem; arī šāds valdošais slānis.
Avoti: SV19
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ubuntu izstrādā Canonical, un citu izstrādātāju kopiena pēc meritokrātijas pārvaldības modeļa.
- Meja solīja samazināt imigrāciju un noteikti panākt Lielbritānijas izstāšanos no ES un pēc tam veidot " meritokrātiju, sniedzot palīdzīgu roku nabagajiem un nojaucot barjeras sociālajai mobilitātei".
- Ķīniešu elites un iedzīvotāju bēgšana uz dienvidiem noveda ne tikai pie jaunas galvaspilsētas nodibināšanas, bet arī aristokrātisko ģimeņu varas nostiprināšanās, meritokrātijai un civilierēdņiem zaudējot savu iepriekšējo varu.
- Viens no svarīgākajiem mūsu kopīgiem izaicinājumiem ir demokrātijas deficīts, nepietiekami pausta pilsoņu pārstāvība ES lēmumu pieņemšanas procesos ( interesanti, ka spriedze starp nepieciešamību praktizēt gan demokrātiju, gan meritokrātiju, ir atrodama arī 3.maija pamatlikumā).
- 11. jūlijā trāpīgi pamanītais paradokss, ka " nezināt lietas" ir relatīva priekšrocība, sakņojas tajā savdabīgajā Latvijas politiskās meritokrātijas formā, kuru esam izveidojuši, ļaujot sociālo attiecību autodidaktiem ( daži no tiem neapšaubāmi savā sfērā ir profesori) noteikt likumdošanas un tautsaimniecības vadības dienaskārtību.