menhīrs
menhīrs
menhirs
Vertikāli zemē ierakts vai nostatīts akmens stabs (pa vienam vai paralēlās rindās), viens no megalītu veidiem; izplatīti neolīta beigās, eneolītā un bronzas laikmetā (visvairāk ZR Eiropā); domājams, ka tiem bijusi arī sakrāla nozīme.
Avoti: EV, Tr-46-19
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Višapu akmeņi ( ; arī Pūķu akmeņi, Čūsku akmeņi) ir vairāki Armēnijai raksturīgi menhīri.
- Daļai menhīru ir nagaiņu ( buļļu vai aitu) iezīmes, dažreiz tikai attēloto dzīvnieku ādas izskats.
- Piemēram, menhīrus un dolmenus ar senču kultu, kromlehus ar uguns vai saules kultu.
- Šāda tipa celtnes dēvē par megalītiskām būvēm: kurgāni, menhīri, dolmeni, kromlehi u. c.
- Pilskalnu mājām Allažu apkārtnē tas ir melioratoru pārvietots un novietots uz gala kā menhīra atdarinājums 70 tajos gados Allažu kolhoza priekšsēdētāja akmeņu entuziasta Kirilova darbs