mendelisms
mendelisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | mendelisms | mendelismi |
Ģen. | mendelisma | mendelismu |
Dat. | mendelismam | mendelismiem |
Akuz. | mendelismu | mendelismus |
Lok. | mendelismā | mendelismos |
Ģenētikas nozare, kas ar ģenētiskās analīzes metodi pētī pazīmju iedzimšanu.
Stabili vārdu savienojumi
- I Mendeļa likums, pirmās hibrīdu paaudzes pazīmju dominēšanas jeb vienveidības likums vārdkoptermins — visiem homozigotisko vecākformu F1 hibrīdiem ir dominantās pazīmes
- II Mendeļa likums, hibrīdu skaldīšanās likums vārdkoptermins — otrajā paaudzē pēc F1 hibrīdu pašapaugļošanās parādās parādās īpatņi tiklab ar dominanto, kā arī recesīvo pazīmi skaitliskā attiecībā vidēji 3:1; īpatņi ar recesīvo pazīmi, tāpat arī 1/3 īpatņu ar dominanto pazīmiturpmākajās paaudzēs pēc pašapaugļošanās paliek konstanti, turpretī 2/3 īpatņu ar dominanto pazīmiturpina skaldīties tāpat kā otrajā paaudzē
- III Mendeļa likums, pazīmju neatkarīgās kombinēšanās likums vārdkoptermins — krustojoties vecākiem, kuri atšķiras ar vairākām pazīmēm, hibrīdu skaldīšanās vienā alternatīvo pazīmju pārī notiek neatkarīgi no skaldīšanās citos pazīmju pāros, tāpēc veidojas visas iespējamās vecākformu pazīmju kombinācijas
- Mendeļa likumi vārdkoptermins; joma: bioloģija — iedzimtības likumsakarības, ko 19. gs. atklāja J. G. Mendelis attiecībā uz diploīdiem, kas vairojas dzimumiski, un uz pazīmēm, kas pieder pie dažādām saistības grupām
Avoti: ZTV, ĢT