melodiskums
melodiskums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | melodiskums | melodiskumi |
Ģen. | melodiskuma | melodiskumu |
Dat. | melodiskumam | melodiskumiem |
Akuz. | melodiskumu | melodiskumus |
Lok. | melodiskumā | melodiskumos |
Vispārināta īpašība → melodisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- piesātināts ar autentisku latviskā etno melodiskumu, kas epizodiski savienojas ar citu tautu
- Albumus raksturo izteikts melodiskums, vieglums un labākais no alternatīvā roka skatuves.
- Turklāt Maestro rokrakstam piemīt neatkārtojams melodiskums, kas izpaužas arī instrumentālajā mūzikā.
- Imanta Dakša dziesmām raksturīgs vienkāršs melodiskums spēcīgi emocionālā izpildījumā, kā arī filozofiski un nereti mazliet sirreāli teksti.
- Melodiskums, atklāti romantiskie un patiesie Alfreda Krūkļa dziesmu teksti, minimālistiskais izpildītāju sastāvs, aranžējumi un ieraksta kvalitāte.