melnmatis
melnmatis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | melnmatis | melnmati |
| Ģen. | melnmata | melnmatu |
| Dat. | melnmatim | melnmatiem |
| Akuz. | melnmati | melnmatus |
| Lok. | melnmatī | melnmatos |
melnmate sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | melnmate | melnmates |
| Ģen. | melnmates | melnmatu |
| Dat. | melnmatei | melnmatēm |
| Akuz. | melnmati | melnmates |
| Lok. | melnmatē | melnmatēs |
1.Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
1.1.Tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Sveikas, meitenes, — sveicināja melnmatis, raudzīdamies mazliet izaicinoši.
- Es meklēju šo melnmatu sievieti — nesakarīgi, paļaudamies uz neskaidrām nojautām.
- — Aha, — melnmatis plati nosmaidīja, tā atzīdams, ka viņa viegli atkodusi melšanu.
- Abi mežinieki — gan melnmatis, gan rudais — vēlējās maltās gaļas kotletes ar kefīra zupu.
- Bet varbūt tā: Ģedi, tu taču atceries melnmatu kirki, kas gribēja mūs abus pazudināt!